Rīgas Apvienotā šķīrējtiesa

Reģ.Nr.: 40003940446
Lāčplēša iela 27-3, Rīga, LV-1011, Latvija
Tālrunis +371 67 165 608
GSM +371 29 153 686
Fakss +371 67 161 393
E-pasts

info@arbitri.lv

 

Pieņemšanas laiki: Darba dienās no plkst.09:30 līdz plkst.17:00

Reglaments

Apstiprināts

Ar Rīgas Apvienotās šķīrējtiesas

dibinātāja biedrības „Strīdu pietura” lēmumu

2015.gada 22.maijā

 

 

ar grozījumiem, kas apstiprināti

 

ar Rīgas Apvienotās šķīrējtiesas

dibinātāja biedrības „Strīdu pietura” lēmumu

2019.gada 18.oktobrī

 

 

ar grozījumiem, kas apstiprināti

 

ar Rīgas Apvienotās šķīrējtiesas

dibinātāja biedrības „Strīdu pietura” lēmumu

2019.gada 15.aprīlī

 

 

 

 

Rīgas Apvienotās šķīrējtiesas

REGLAMENTS

 I.       VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.        Šķīrējtiesas darbības pamats

(1)         Rīgas Apvienotā šķīrējtiesa (turpmāk - Šķīrējtiesa) ir pastāvīga šķīrējtiesa, kas darbojas, pamatojoties uz Šķīrējtiesu likumu, Rīgas Apvienotās šķīrējtiesas reglamentu (turpmāk – Reglaments) un pušu vienošanos.

(2)         Šķīrējtiesas dibinātājs ir biedrība „Strīdu pietura”, reģ.Nr.40008233919.

(3)         Šķīrējtiesas tīmekļa vietne ir www.arbitri.lv.

(4)         Šķīrējtiesa veic šķīrējtiesām pakļauto strīdu izšķiršanu, kas cēlušies no civiltiesiskajām attiecībām, ja puses ir vienojušās par strīda nodošanu Šķīrējtiesai un, ja strīds atbilstoši Šķīrējtiesu likuma 5.pantam ir pakļauts izskatīšanai Šķīrējtiesā.

2.        Šķīrējtiesas vadība

(1)         Šķīrējtiesas darbu vada Šķīrējtiesas priekšsēdētājs (turpmāk – Priekšsēdētājs), kas veic Reglamentā noteiktās funkcijas, lai pārraudzītu un nodrošinātu šķīrējtiesas sastāva izveidošanu un tā darbību.

(2)         Priekšsēdētāju ieceļ ar biedrības „Strīdu pietura” valdes lēmumu.

(3)         Priekšsēdētājs pats strīdus nešķir, izņemot gadījumus, kad Priekšsēdētājs ir iecelts par šķīrējtiesnesi.

(4)         Priekšsēdētājs var apliecināt Šķīrējtiesas izdoto dokumentu kopiju, izrakstu un norakstu pareizību, tai skaitā, šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmumiem.

(5)         Priekšsēdētājs var vienpersoniski izlemt jebkuru jautājumu, kura izlemšana ir piekritīga Priekšsēdētājam.

3.        Strīda izšķiršanā piemērojamās procesuālo tiesību normas

(1)         Šķīrējtiesai ir saistošas Šķīrējtiesu likuma, kā arī Reglamenta normas.

(2)         Pusēm ir tiesības brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa kārtību.

(3)         Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa kārtību, uzskatāms, ka puses ir vienojušās par strīda izšķiršanu saskaņā ar Reglamentu, kas bija spēkā šķīrējtiesas līguma slēgšanas laikā.

(4)         Vienojoties par strīda nodošanu Šķīrējtiesā, puses papildus var vienoties par šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesas procesa kārtību, mutvārdu vai rakstveida procesu, strīda izšķiršanas vietu, šķīrējtiesas procesa valodu, piemērojamo likumu un citiem jautājumiem saskaņā ar likumu.

(5)         Ja puses ir vienojušās tikai par atsevišķiem šķīrējtiesas procesa noteikumiem, Šķīrējtiesa ievēro pušu vienošanos, bet pārējā daļā vadās pēc Reglamenta.

(6)         Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs, ja strīdu izšķir trīs un vairāk šķīrējtiesnešu sastāvā, var patstāvīgi izlemt procesuālus jautājumus, ja viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši.

4.        Strīda izšķiršanā piemērojamās materiālo tiesību normas

Izšķirot strīdu, šķīrējtiesas sastāvs vadās pēc likumiem un darījumu paražām, par kuru piemērošanu puses ir vienojušās, ciktāl tāda pušu vienošanās nav pretrunā Civillikuma 19., 24. un 25.panta noteikumiem. Ja puses nav vienojušās par to, pēc kādiem likumiem vai kādām darījumu paražām apspriežamas to savstarpējās attiecības, vai šķīrējtiesas sastāvs atzinis to par spēkā neesošu, pušu tiesiskajai attiecībai piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Civillikuma Ievada noteikumiem.

 

II.    ŠĶĪRĒJTIESAS LĪGUMS

5.        Šķīrējtiesas līguma jēdziens

(1)         Šķīrējtiesas līgums ir Šķīrējtiesu likumā noteiktajā kārtībā noslēgtā vienošanās starp pusēm par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā.

(2)         Puses var vienoties par tāda strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā, kas jau radies vai var rasties nākotnē.

(3)         Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikts, pēc kādas valsts likumiem apspriežama šā līguma spēkā esamība, šķīrējtiesas līgumam piemērojamais līgums nosakāms saskaņā ar Civillikuma 19. un 25. pantu.

6.        Šķīrējtiesas līguma puses

Šķīrējtiesas līgumu var noslēgt:

1)        rīcībspējīga fiziskā persona neatkarīgi no pilsonības un dzīvesvietas;

2)        Latvijā vai ārvalstī reģistrēta juridiskā persona;

3)        cits privāto tiesību subjekts.

7.        Šķīrējtiesas līguma forma

(1)         Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā. To kā atsevišķu noteikumu (šķīrējtiesas klauzulu) var ietvert jebkurā līgumā.

(2)         Par rakstveida līgumu uzskatāma arī vienošanās, kas noslēgta, apmainoties ar vēstulēm, faksogrammām, telegrammām vai, izmantojot citus telekomunikāciju līdzekļus, kas nodrošina, ka tiek fiksēta pušu griba nodot strīdu vai iespējamo strīdu izšķiršanai Šķīrējtiesā.

(3)         Līgumā var iekļaut atrunu par strīda izskatīšanas kārtību saskaņā ar Reglamentu vai pušu vienošanos.

(4)         Šķīrējtiesas līgumu var atcelt un grozīt saskaņā ar pušu rakstveida vienošanos.

8.        Šķīrējtiesas līguma spēks

(1)         Personas, kas noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā, nav tiesīgas no tā atteikties, ja likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā šķīrējtiesas līgums nav grozīts vai atcelts.

(2)         Šķīrējtiesas līgums ir spēkā, kamēr nav izbeigusies tiesiskā attiecība, kuras sakarā tas noslēgts.

(3)         Ja vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā kā atsevišķs noteikums ir ietverts pušu noslēgtajā līgumā, šī vienošanās ir uzskatāma par patstāvīgu līgumu. Ja līguma termiņš ir izbeidzies vai līgums atzīts par spēkā neesošu, vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā paliek spēkā.

(4)         Katra puse ir tiesīga vienpusēji atkāpties no šķīrējtiesas līguma, paziņojot par to otrai pusei, ja puses nav noteikušas citu termiņu lietas izskatīšanai Šķīrējtiesā un ir viens no šādiem nosacījumiem:

1)        šķīrējtiesas procesā ilgāk par četriem mēnešiem netiek izveidots šķīrējtiesas sastāvs vai netiek veiktas nekādas procesuālas darbības;

2)        Šķīrējtiesa gada laikā no šķīrējtiesas procesa uzsākšanas nav pabeigusi strīda izskatīšanu ar nolēmumu, izņemot gadījumu, ja Šķīrējtiesa ir pieņēmusi lēmumu par strīda izšķiršanas atlikšanu vai tiesvedības apturēšanu lietā. 

  

III. ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA SAGATAVOŠANA

9.        Strīda pakļautība

(1)          Ja puses ir vienojušās par strīdu, izrietošu no konkrēta līguma, nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā, tiek uzskatīts, ka puses ir vienojušās par jebkura strīda, kas izriet no šī līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, izšķiršanu Šķīrējtiesā.

(2)          Šķīrējtiesā var nodot arī strīdu, kas izriet no ārpus līgumiskām neatļautām darbībām.

(3)          Šķīrējtiesā var nodot izšķiršanai jebkuru civiltiesisku strīdu, izņemot strīdu:

1)        kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kura nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;

2)        kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai par kuru pieņemts šķīrējtiesas nolēmums var skart valsts vai pašvaldības iestādes tiesības;

3)        kurš saistīts ar ierakstiem civilstāvokļa aktu reģistrā;

4)        par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;

5)        par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;

6)        par fiziskās personas izlikšanu no dzīvojamām telpām;

7)        starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot tiesību normas, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);

8)        par to personu tiesībām un pienākumiem, kurām pasludināts maksātnespējas process;

9)        kas saistīts ar sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmiem jautājumiem.

10.    Strīda pakļautības noteikšana

(1)         Šķīrējtiesas sastāvs lemj par strīda pakļautību Šķīrējtiesai, tajā skaitā par šķīrējtiesas līguma spēkā esamību. Jautājumu par strīda pakļautību šķīrējtiesas sastāvs var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā.

(2)         Iesniegumu par to, ka strīds nav pakļauts Šķīrējtiesai, puse var iesniegt līdz atsauksmes iesniegšanas termiņa beigām.

(3)         Ja puse noteiktajā termiņā nav iesniegusi Šķīrējtiesā iesniegumu par to, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta Šķīrējtiesai, puse nav tiesīga vēlāk izteikt šādus iebildumus un tā uzskatāma par atteikušos no savām tiesībām celt šādus iebildumus, tai skaitā tiesai izlemjot jautājumu par Šķīrējtiesas sprieduma izpildi.

(4)         Ja Šķīrējtiesa atzīst, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta Šķīrējtiesai, Šķīrējtiesa izbeidz tiesvedību strīdā vai tā daļā, pieņemot lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu.

(5)         Ja starp pusēm ir domstarpības par šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību, bet valsts tiesa ir atzinusi, ka strīds ir pakļauts Šķīrējtiesai, šķīrējtiesa ir tiesīga izšķirt strīdu kā pakļautu tai.

11.    Šķīrējtiesas procesa izdevumi

(1)         Šķīrējtiesas procesa izdevumos ietilpst:

1)        tiesvedības maksa;

2)        šķīrējtiesneša (šķīrējtiesnešu) honorārs;

3)        šķīrējtiesneša (šķīrējtiesnešu) ceļa un uzturēšanās izdevumi;

4)        maksa par telpu īri, ja strīds tiek izšķirts saskaņā ar pušu vienošanos ārpus šķīrējtiesas pastāvīgas atrašanās vietas;

5)        maksa par tulka pakalpojumiem;

6)        maksa par šķīrējtiesas sēžu sekretāra pakalpojumiem;

7)        maksa par eksperta pakalpojumiem.

(2)         Šķīrējtiesas procesa izdevumu, kas ir minēti šī panta pirmajā daļā, aprēķināšanas kārtība ir norādīta Reglamenta 1.pielikumā.

(3)         Par šķīrējtiesas procesa izdevumu, kas ir minēti Reglamenta 11.panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā, apmaksu Šķīrējtiesa 5 (piecu) dienu laikā no prasības pieteikuma saņemšanas izsniedz rēķinu prasības pieteikuma iesniedzējam.

(4)         Šķīrējtiesas procesa izdevumu apmērs, kas norādīts Reglamenta 1.pielikumā, ar Priekšsēdētāja lēmumu var tikt mainīts, ņemot vērā strīda sarežģītību, strīda izspriešanai nepieciešamo laiku, kā arī jebkurus citus ar strīda izšķiršanu saistītus apstākļus. Šķīrējtiesas procesa izdevumu apmēru var palielināt tikai tādā gadījumā, ja puses tam piekrīt.

(5)         Šķīrējtiesas procesa izdevumos ietilpst arī citi iespējamie ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi, kuru samaksas kārtību nosaka šķīrējtiesa, ievērojot Reglamenta noteikumus.

(6)         Šķīrējtiesa procesa laikā var pieprasīt papildus šķīrējtiesas procesa izdevumu samaksu.

(7)         Sekretārs, tulks vai eksperts šķīrējtiesas procesā tiek pieaicināti tikai pēc tam, kad puse nomaksā Šķīrējtiesas noteikto atlīdzību par šo personu pakalpojumiem.

(8)         Ja, izšķirot strīdu, ir nepieciešams pieaicināt tulku, noteikt ekspertīzi vai pieaicināt ekspertu, bet puse, kura to ir pieprasījusi, šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav iemaksājusi atlīdzību par tulka vai eksperta pakalpojumiem, noteikto atlīdzību var iemaksāt otra puse.

(9)         Ja puse ir iemaksājusi atlīdzību par sekretāra, tulka un/vai eksperta pakalpojumiem, bet minētie pakalpojumi nav sniegti, iemaksātā summa tiek atmaksāta pusei, kura to iemaksājusi.

(10)     Pieņemot nolēmumu strīdā, šķīrējtiesas sastāvs lemj par šķīrējtiesas procesa izdevumu, kā arī ar šķīrējtiesas procesa saistīto izdevumu piedziņu. Ar šķīrējtiesas procesu saistītie izdevumi ir izdevumi par juridisko palīdzību lietā, izdevumi sakarā ar ierašanos uz šķīrējtiesas sēdēm un ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi.

(11)     Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa izdevumu sadalījumu starp tām.

(12)     Ja prasītājs atsauc savu prasību līdz lietas izskatīšanas uzsākšanai, Priekšsēdētājs var lemt par iemaksātās tiesvedības maksas un šķīrējtiesneša honorāra atmaksu.

12.    Prasības nodrošināšana pirms tās celšanas

(1)         Iespējamais prasītājs ir tiesīgs lūgt valsts tiesu nodrošināt viņa prasību pirms tās celšanas pēc atbildētāja vai viņa mantas atrašanās vietas. 

(2)         Pieteikums par prasības nodrošināšanu vai pieteikums par prasības nodrošinājuma grozīšanu nav uzskatāms par šķīrējtiesas līguma neievērošanu un nav šķērslis strīda izšķiršanai Šķīrējtiesā.

13.    Termiņi

(1)         Šķīrējtiesa šķīrējtiesas procesa laikā var pati pēc saviem ieskatiem noteikt procesuālo darbību termiņus, ievērojot Reglamenta noteikumus.

(2)         Atsevišķos gadījumos, ja tas ir nepieciešams, Šķīrējtiesa var pagarināt Reglamentā noteiktos termiņus.

(3)         Pēc ieinteresētās puses lūguma šķīrējtiesa, ja uzskata to par lietderīgu, var lemt par Šķīrējtiesas noteikto termiņu atjaunošanu to nokavējuma gadījumā.

14.    Sarakste, paziņojumi un izsaukumi

(1)         Šķīrējtiesa sagatavotos dokumentus (spriedumus, lēmumus, paziņojumus u.c.) nosūta pasta sūtījumā, elektroniskā pasta sūtījumā, vai nogādājama vai izsniedzama adresātam personīgi pret parakstu. Dokumentus, kurus sagatavo un iesniedz Šķīrējtiesai puse (prasības pieteikumu, atsauksmi par prasību u.c.), Šķīrējtiesa otrai pusei nosūta pasta sūtījumā.

(2)         Šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus fiziskajai personai nosūta ierakstītā pasta sūtījumā uz tās deklarētās dzīvesvietas adresi, bet, ja deklarācijā norādīta papildu adrese, — uz papildu adresi, ja vien fiziskā persona saziņai ar Šķīrējtiesu nav norādījusi citu adresi, bet juridiskajai personai — uz tās juridisko adresi. Ja adresi nevar noskaidrot saprātīgā ziņu ievākšanas ceļā, tad korespondence nosūtāma uz adresāta pēdējo zināmo dzīvesvietu vai juridiskās personas atrašanās vietu.

(3)         Šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus elektroniskā pasta sūtījumā nosūta, ja puse ir paziņojusi Šķīrējtiesai, ka piekrīt saziņai ar Šķīrējtiesu izmantot elektronisko pastu. Šādā gadījumā Šķīrējtiesa dokumentus nosūta uz puses norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja Šķīrējtiesa konstatē tehniskus šķēršļus dokumentu nosūtīšanai elektroniskā pasta sūtījumā, tos nosūta ierakstītā pasta sūtījumā.

(4)         Paziņojumu par pirmo šķīrējtiesas sēdi nosūta pusēm ierakstītā pasta sūtījumā ne vēlāk kā 15 dienas iepriekš, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu.

(5)         Šā panta pirmajā daļā minētie dokumenti uzskatāmi par saņemtiem izsniegšanas dienā, ja tie ir piegādāti un izsniegti adresātam personīgi. Ja tie ir nosūtīti ar pasta sūtījumu, uzskatāms, ka tie saņemti septītajā dienā pēc pasta sūtījuma nosūtīšanas dienas, bet, ja tie nosūtīti elektroniskā pasta sūtījumā, uzskatāms, ka tie saņemti divu darbdienu laikā pēc nosūtīšanas dienas.

15.    Konfidencialitāte

(1)         Šķīrējtiesas process ir konfidenciāls. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav procesa dalībnieki, var būt klāt šķīrējtiesas sēdē tikai ar abu pušu piekrišanu.

(2)         Šķīrējtiesa ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz trešajām personām un nepublicē.

(3)         Pienākums ievērot konfidencialitāti attiecas gan uz Šķīrējtiesas sastāvu, gan Šķīrējtiesas darbiniekiem, gan šķīrējtiesas procesa dalībniekiem un to pārstāvjiem.

16.    Strīda izšķiršanas vieta

(1)         Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa vietu.

(2)         Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa vietu, to nosaka Šķīrējtiesa.

(3)         Šķīrējtiesa par šķīrējtiesas procesa vietu var noteikt tās atrašanās vietu vai jebkuru citu vietu, kuru tā uzskata par piemērotu, ievērojot šķīrējtiesas procesa apstākļus.

(4)         Lai iepazītos ar apstākļiem, uz kuriem atsaucas puses, tai skaitā, apskatītu preci vai citu īpašumu vai dokumentus, vai pārbaudītu tos, Šķīrējtiesa var sanākt jebkurā vietā, kuru tā uzskata par piemērotu, informējot par to puses, kuras ir tiesīgas piedalīties apskatē.

(5)         Ja puses vienojas par šķīrējtiesas procesa vietu ārpus Rīgas, pusēm jāsedz šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi, kā arī izdevumi telpu īrei šķīrējtiesas procesa sēdes rīkošanai.

17.    Šķīrējtiesas procesa valoda

(1)          Šķīrējtiesas procesa valoda ir latviešu valoda, ja vien puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesas procesa valodu.

(2)          Ja puses ir vienojušās par citu procesa valodu, kuru šķīrējtiesas sastāvs vai kāds no šķīrējtiesnešiem, vai kāds no procesa dalībniekiem nepārvalda vai nepārvalda pietiekami, Šķīrējtiesa pieaicina tulku.

(3)          Tulka pakalpojumu apmaksas kārtību nosaka Šķīrējtiesa, ievērojot Reglamenta 1.pielikuma noteikumus.

(4)          Puses var pieteikt noraidījumu tulkam Reglamenta 29. un 30. panta kārtībā.

(5)          Šķīrējtiesa var pieprasīt no pusēm jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu vai notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process.

18.    Pušu pārstāvība

(1)         Fiziskā persona savu lietu Šķīrējtiesā ved pati vai ar pilnvarota pārstāvja starpniecību.

(2)         Juridiskās personas lietu šķīrējtiesā ved tā amatpersona, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī juridiskās personas pilnvarots pārstāvis.

(3)         Par pilnvarotu pārstāvi var būt jebkura fiziskā persona, izņemot personu:

1)        kura nav sasniegusi pilngadību;

2)        kurai nodibināta aizgādnība;

3)        kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības vest citu personu lietas;

4)        kura ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar šķīrējtiesnesi, kas izšķir civiltiesisko strīdu;

5)        kura sniegusi juridisko palīdzību civiltiesiskā strīda otrai pusei šajā vai ar to saistītā citā lietā;

6)        kura piedalījusies mediācijā šajā vai ar to saistītā citā lietā.

(4)         Persona, kas ir vai pēdējo piecu gadu laikā ir bijusi Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā, nevar būt puses pārstāvis un to nevar pieaicināt juridiskās palīdzības sniegšanai Šķīrējtiesas procesos.

(5)         Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai.

19.    Šķīrējtiesas procesa uzsākšana

(1)         Šķīrējtiesas process sākas ar prasības pieteikuma iesniegšanas brīdi.

(2)         Prasības pieteikumu šķīrējtiesai iesniedz Šķīrējtiesas atrašanās vietā.

(3)         Prasības pieteikumu iesniedz šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku.

(4)         Šķīrējtiesa nodrošina prasības pieteikuma nosūtīšanu atbildētājam.

20.    Prasības pieteikums

(1)          Prasības pieteikumu Šķīrējtiesai iesniedz rakstveidā.

(2)          Prasības pieteikumā norāda:

1)        prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Prasītājs var norādīt savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja piekrīt saziņai ar Šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu;

2)        atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;

3)        ja prasību ceļ pārstāvis, — prasītāja pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi saziņai ar Šķīrējtiesu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

4)        prasībās par naudas summas piedziņu — kredītiestādes nosaukumu un tā konta numuru, kurā veicama samaksa, ja šāds konts ir;

5)        prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;

6)        prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;

7)        prasītāja prasījumus;

8)        pievienoto dokumentu sarakstu;

9)        citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai;

10)    no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi, ja strīds izskatāms trim vai vairākiem šķīrējtiesnešiem.

(3)          Prasības pieteikumam pievieno:

1)        šķīrējtiesas līgumu, ja vien tas nav ietverts līgumā, kura sakarā strīds radies;

2)        līgumu, kura sakarā strīds radies;

3)        dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā.

(4)          Šķīrējtiesa var noteikt, kādi vēl dokumenti papildus prasības pieteikumam un atsauksmei uz prasību jāpieprasa no pusēm, vai kādus tās var iesniegt, un nosaka šādu dokumentu iesniegšanas termiņu.

(5)          Pēc prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas Priekšsēdētājs vai šķīrējtiesnesis 5 (piecu) dienu laikā izsniedz prasības pieteikuma iesniedzējam rēķinu par šķīrējtiesas procesa izdevumu – ar strīda izskatīšanu saistīto maksu un šķīrējtiesnešu honorāru samaksu.

(6)          Priekšsēdētājs var patstāvīgi noteikt termiņu šķīrējtiesas procesa izdevumu samaksai, bet termiņš nevar būt ilgāks par 20 dienām, skaitot no prasības pieteikuma saņemšanas dienas Šķīrējtiesā, un jebkurā gadījumā šķīrējtiesas procesa izdevumiem ir jābūt samaksātiem vienu dienu pirms strīda izšķiršanas.

(7)          Ja līdz strīda izšķiršanas uzsākšanai nav samaksāti šķīrējtiesas procesa izdevumi, prasības pieteikums tiek atdots iesniedzējam atpakaļ bez izskatīšanas.

(8)          Ja prasības pieteikuma iesniedzējam ir pietiekams attaisnojums šķīrējtiesas procesa izdevumu nesamaksāšanai termiņā, Priekšsēdētājs var noteikt citu samaksas termiņu, nosakot arī citu datumu strīda izskatīšanai, par to rakstveidā informējot puses, ievērojot Reglamenta 34.panta nosacījumus.

21.    Šķīrējtiesas Priekšsēdētāja rīcība pēc prasības pieteikuma saņemšanas

(1)         Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti atbilst Reglamenta prasībām, Priekšsēdētājs vai šķīrējtiesnesis nekavējoties, bet ne vēlāk kā 5 dienu laikā nosūta atbildētājam paziņojumu par prasības saņemšanu un prasības pieteikuma eksemplāru, piedāvājot atbildētājam iesniegt atsauksmi uz prasību, norādot iebildumus, ja tādi ir, un pievienojot tos apstiprinošus dokumentus, kā arī, ja šķīrējtiesnešu skaits ir trīs, norādīt no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi.

(2)         Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti neatbilst Reglamenta prasībām, Priekšsēdētājs par to informē iesniedzēju, dodot tam laiku novērst trūkumus. Šajā laikā prasības pieteikums tiek atstāts bez virzības.

(3)         Ja Priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi tiek novērsti, prasības pieteikums tiek uzskatīts par iesniegtu un tiek uzsākts šķīrējtiesas process.

(4)         Ja Priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, prasības pieteikums tiek atdots iesniedzējam atpakaļ bez izskatīšanas.

22.    Atsauksme uz prasību

(1)         Atbildētājam tiek dots vismaz 15 dienu termiņš atsauksmes un atbildes sniegšanai.

(2)         Atbildētājam savā atsauksmē jānorāda:

1)        vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;

2)        savus iebildumus pret prasību;

3)        apstākļus, ar kuriem viņš pamato savus iebildumus, un pierādījumus, kas tos apstiprina;

4)        lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai izprasīšanu;

5)        citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem civiltiesiskā strīda izskatīšanai;

6)        savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar Šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu

7)        ja šķīrējtiesnešu skaits ir trīs vai vairāk, no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi (šķīrējtiesnešus).

(3)         Ievērojot atbildētāja atrašanās vietu, strīda sarežģītību, atbildētāju skaitu, Priekšsēdētājs pēc saviem ieskatiem var noteikt garāku termiņu atsauksmes sniegšanai, tomēr tas nevar būt garāks par objektīvi nepieciešamu un pārsniegt 30 dienas.

(4)         Atsauksmes neiesniegšana nav šķērslis strīda izskatīšanai.

(5)         Atsauksmi iesniedz Šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku.

23.    Pretprasība

(1)         Atbildētājs var iesniegt pretprasību, kuru Šķīrējtiesa var izšķirt kopā ar prasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar šķīrējtiesas līgumu.

(2)         Pretprasība iesniedzama rakstveidā. Uz pretprasību attiecināmi tie paši Reglamenta noteikumi, kas attiecas uz prasības pieteikumu.

(3)         Pretprasība var tikt iesniegta termiņā, kāds ir noteikts atsauksmes iesniegšanai.

(4)         Ja atbildētājs ir nokavējis noteikto termiņu attaisnojošu iemeslu dēļ, atbildētājs var lūgt Šķīrējtiesu atjaunot nokavēto termiņu.

(5)         Ja Šķīrējtiesa attaisno nokavējumu un atjauno termiņu pretprasības iesniegšanai, Šķīrējtiesa pieņem pretprasību izšķiršanai.

(6)         Ja Šķīrējtiesa nokavējumu neattaisno un neatjauno termiņu pretprasības iesniegšanai, šķīrējtiesa pretprasību atstāj bez izskatīšanas.

24.    Prasības, pretprasības un atsauksmes grozīšana

(1)         Ja puses nav vienojušās citādi, pusei ir tiesības rakstveidā grozīt vai papildināt prasību, kamēr nav uzsākta strīda izšķiršana pēc būtības.

(2)         Ja tiek grozīts vai papildināts prasības pamats, atbildētājam ir tiesības šķīrējtiesas sastāva noteiktajā termiņā iesniegt rakstveida atsauksmi. Uz atsauksmes iesniegšanu attiecas Reglamenta 22.panta noteikumi.

(3)         Ja, grozot vai papildinot prasību vai pretprasību, tiek palielināts tās apmērs, attiecīgajai pusei papildus jāsamaksā attiecīgie šķīrējtiesas procesa izdevumi.

(4)         Uzsākot strīda izšķiršanu šķīrējtiesas sēdē, Šķīrējtiesa var atzīt par nelietderīgu atļaut prasības, pretprasības vai atsauksmes (iebildumu) grozīšanu vai papildināšanu, ievērojot nokavējumu, vai, ja šķīrējtiesa atzīst, ka ar šādu grozīšanu vai papildināšanu tiek kavēts šķīrējtiesas process, vai sarežģīta strīda izšķiršana.

(5)         Prasību vai pretprasību nevar grozīt tādā veidā, ka tā pārsniedz šķīrējtiesas līguma robežas.

IV. ŠĶĪRĒJTIESNEŠI UN ŠĶĪRĒJTIESAS SASTĀVS

25.    Šķīrējtiesneša statuss

(1)         Šķīrējtiesnesis ir persona, kas no šķīrējtiesnešu saraksta atbilstoši šķīrējtiesas līguma un Reglamenta noteikumiem ir iecelta strīda izšķiršanai.

(2)         Par šķīrējtiesnesi var iecelt jebkuru pilngadīgu personu, kas rakstveidā piekritusi būt Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā un kurai nav nodibināta aizgādnība, ir nevainojama reputācija, ir augstākā profesionālā vai akadēmiskā izglītība (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un iegūta jurista kvalifikācija, ir uzkrājusi vismaz triju gadu praktiskā darba pieredzi, strādājot augstskolas tiesību zinātņu specialitātes akadēmiskā personāla amatā vai citā juridiskās specialitātes amatā un uz kuru nav attiecināmi Šķīrējtiesu likuma 15.pantā minētie ierobežojumi.

(3)         Pirms personas iekļaušanas Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā Priekšsēdētājs pieprasa šai personai iesniegt:

1)        rakstveida piekrišanu būt par šķīrējtiesnesi,

2)        dokumentus, kas pamato šķīrējtiesneša kvalifikāciju,

3)        apliecinājumu, ka attiecībā uz personu nepastāv Šķīrējtiesu likuma 15.pantā noteiktie ierobežojumi.

(4)         Pēc šī panta trešajā daļā norādīto dokumentu saņemšanas Priekšsēdētājs pārbauda iesniegtos dokumentus, personas atbilstību Šķīrējtiesu likuma 15.panta prasībām, kā arī personas reputāciju, izmantojot jebkādus publiski pieejamos resursus.

(5)         Šķīrējtiesnesis nav puses, kura to iecēlusi, pārstāvis. Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt neatkarīgam, objektīvam un taisnīgam.

26.    Persona, kuru nevar iecelt par šķīrējtiesnesi

Par šķīrējtiesnesi nevar iecelt personu:

1)        kura neatbilst Šķīrējtiesu likuma 14.panta otrās daļas prasībām;

2)        kura kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto;

3)        pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

4)        kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

5)        kura notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ;

6)        kurai pēdējo piecu gadu laikā pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process.

27.    Nepieļaujamība piedalīties lietas izskatīšanā un šķīrējtiesneša atstatīšana

(1)          Šķīrējtiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš:

1)        ir bijis kādas puses pārstāvis, eksperts vai liecinieks lietā, kurā piedalījušās puses;

2)        ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no strīda dalībniekiem vai to pārstāvjiem;

3)        ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no šķīrējtiesnešiem, kas ir tās šķīrējtiesas sastāvā, kurā strīds tiek izskatīts;

4)        ir darba tiesiskajās attiecībās ar kādu no civiltiesiskā strīda dalībniekiem vai to pārstāvjiem vai ja šķīrējtiesnesis sniedz juridisko palīdzību kādai pusei;

5)        vai viņa laulātais, vai radinieks līdz trešajai pakāpei, vai darījumu partneris, vai komercsabiedrība, kura ir strīda puse un kuras dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir šis šķīrējtiesnesis vai viņa radinieks līdz trešajai pakāpei, ir mantiski ieinteresēti strīda iznākumā.

(2)          Šķīrējtiesnesis ne vēlāk kā 5 dienu laikā no dienas, kad tas uzzinājis par savu iecelšanu, vai no dienas, kad tam kļuvis zināms par apstākļiem, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, sevi atstata, norādot atstatīšanas iemeslus.

(3)          Ja šķīrējtiesnesis sevi atstatījis, jauns šķīrējtiesnesis tiek iecelts līgumā vai Reglamentā noteiktajā kārtībā.

28.    Šķīrējtiesnešu skaits

(1)          Šķīrējtiesnešu skaitam jāveido nepāra skaitlis.

(2)          Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesa sastāv no trim šķīrējtiesnešiem.

(3)          Šķīrējtiesa var sastāvēt arī no viena šķīrējtiesneša, ja puses tā vienojušās.

(4)          Puses var vienoties arī par citu (nepāra) šķīrējtiesnešu skaitu.

29.    Šķīrējtiesnešu iecelšanas un atcelšanas kārtība

(1)          Šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību nosaka puses.

(2)          Ja puses vienojušās par strīda nodošanu Šķīrējtiesai, bet nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, šķīrējtiesnešus ieceļ saskaņā ar Reglamentu, ievērojot pušu līdztiesību.

(3)          Puses šķīrējtiesnešu iecelšanu var uzticēt jebkurai rīcībspējīgai fiziskajai vai juridiskajai personai.

(4)          Ja puse iecēlusi šķīrējtiesnesi un par to ir paziņots otrai pusei, tā nevar atcelt šo šķīrējtiesnesi bez otras puses piekrišanas.

30.    Šķīrējtiesas sastāva izveidošanas un apstiprināšanas kārtība

(1)         Šķīrējtiesnešus var iecelt no Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta, kuru apstiprina Priekšsēdētājs.

(2)         Ja puses ir vienojušās, ka strīdu izskatīs viens šķīrējtiesnesis, bet nav vienojušās par konkrētu šķīrējtiesnesi vai šķīrējtiesneša iecelšanas kārtību, Šķīrējtiesnesi ieceļ Priekšsēdētājs no Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta.

(3)         Ja strīdu izšķir trīs šķīrējtiesnešu sastāvā, prasītājam, iesniedzot prasību, jānorāda tā izvēlētais šķīrējtiesnesis. Priekšsēdētājs, nosūtot Reglamenta 21.panta pirmajā daļā minēto paziņojumu par prasības saņemšanu, informē par to atbildētāju un piedāvā no savas puses izvēlēties šķīrējtiesnesi no Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta.

(4)         Ja, iesniedzot prasību vai atsauksmi, kāda no pusēm nav norādījusi no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesnesi ieceļ Priekšsēdētājs no Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta.

(5)         Pušu izvēlētie šķīrējtiesneši vienojoties ieceļ trešo šķīrējtiesnesi no Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta, kurš ir šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs.

(6)         Ja pušu izvēlētie šķīrējtiesneši 5 dienu laikā nevar vienoties par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju, to ieceļ Priekšsēdētājs no Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta.

(7)         Ja puses vienojušās par citu (nepāra) šķīrējtiesnešu skaitu, katra no pusēm iepriekš minētajā kārtībā izvēlas vienādu šķīrējtiesnešu skaitu, kuri no Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta, savstarpēji vienojoties, ieceļ šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju.

(8)         Ja prasību cēluši vairāki prasītāji vai ja prasība celta pret vairākiem atbildētājiem, tiem jāvienojas par izvēlētā šķīrējtiesneša kandidatūru no savas puses.

(9)         Izveidoto šķīrējtiesas sastāvu apstiprina Priekšsēdētājs, paziņojot par to pusēm. Apstiprinot šķīrējtiesas sastāvu, Priekšsēdētājs pārbauda, vai, izveidojot šķīrējtiesas sastāvu, ir ievērota pušu vienošanās, Šķīrējtiesu likuma un Reglamenta prasības.

31.    Šķīrējtiesneša noraidījuma pamati un kārtība

(1)          Lietas dalībnieks var noraidīt šķīrējtiesnesi, ja:

1)        uz viņu ir attiecināmi Šķīrējtiesu likuma 16.panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi šķīrējtiesneša dalībai lietas izskatīšanā un viņš nav sevi atstatījis;

2)        viņš neatbilst Šķīrējtiesu likuma prasībām;

3)        viņš neatbilst prasībām, par kurām puses ir vienojušās;

4)        citi apstākļi izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību.

(2)          Personai, no kuras tiek prasīta piekrišana tās iecelšanai par šķīrējtiesnesi, jāatklāj pusēm jebkādi apstākļi, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par tās objektivitāti un neatkarību. Ja šādi apstākļi radušies vai kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesas procesa uzsākšanas, bet pirms šķīrējtiesas procesa beigām, šķīrējtiesnesim tie nekavējoties jāatklāj pusēm.

(3)          Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā piedalījusies, tikai tad, ja noraidījuma pamats tai kļuvis zināms pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.

(4)          Ja šādi apstākļi šķīrējtiesnesim kļuvuši zināmi līdz šķīrējtiesas procesa beigām, viņam tie nekavējoties jāatklāj pusēm.

(5)          Puses līgumā var vienoties par citu šķīrējtiesneša noraidījuma kārtību.

(6)          Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša noraidījuma kārtību, puse var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim piecu dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šā šķīrējtiesneša iecelšanu vai tai kļuvis zināms kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, nosūtot Šķīrējtiesai paziņojumu, tajā norādot, kuru šķīrējtiesnesi un uz kāda pamata tā noraida.

(7)          Ja šķīrējtiesnesis, kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par šā šķīrējtiesneša noraidījumu izlemj šķīrējtiesas sastāvs vai pats šķīrējtiesnesis piecu dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas.

(8)          Ja šķīrējtiesneša noraidījums pieņemts, jaunu šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas līgumā vai Reglamentā noteiktajā kārtībā.

32.    Šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās

(1)          Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas:

1)        ja pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums;

2)        ja viņš atstatījis sevi no civiltiesiskā strīda izšķiršanas;

3)        ja puses ir vienojušās par viņa atcelšanu;

4)        ja uz viņu ir attiecināmi Šķīrējtiesu likuma 15.pantā minētie ierobežojumi;

5)        ar viņa nāvi;

6)        ja viņš nevar pildīt šķīrējtiesneša pienākumus ilgāk par vienu mēnesi (prombūtnes, slimības vai citu iemeslu dēļ).

(2)          Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās kārtību, pēc puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas Priekšsēdētājs lemj par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu.

(3)          Ja Priekšsēdētājs pieņem lēmumu par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu, jauns šķīrējtiesnesis tiek iecelts Reglamenta noteiktajā kārtībā.

33.    Jauna šķīrējtiesneša iecelšanas sekas

(1)         Ja tiek nomainīts šķīrējtiesnesis gadījumā, kad strīdu izskata viens šķīrējtiesnesis, vai ja tiek nomainīs šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs, strīda izskatīšana tiek uzsākta no jauna.

(2)         Ja tiek nomainīts kāds no šķīrējtiesas sastāva šķīrējtiesnešiem, jautājums par strīda izskatīšanu no jauna vai strīda izskatīšanas turpināšanu tiek izlemts pēc šķīrējtiesas sastāva ieskatiem.

V.    STRĪDA IZŠĶIRŠANA

34.    Šķīrējtiesas sēdes laika un vietas noteikšana

(1)         Pēc tam, kad ir apstiprināts šķīrējtiesas sastāvs, šķīrējtiesas sastāvs nosaka šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu. Šķīrējtiesas pirmās sēdes laiks tiek noteikts ne vēlāk kā 15 (piecpadsmit) dienām pirms sēdes.

(2)         Šķīrējtiesa par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu savlaicīgi paziņo pusēm ar ierakstītām vēstulēm. Ja puses nav vienojušās par rakstveida procesu, puses vai to pārstāvji tiek uzaicināti uz šķīrējtiesas sēdi, lai sniegtu paskaidrojumus.

35.    Procesuālie termiņi

(1)         Procesuālās darbības izpilda Reglamentā noteiktajos termiņos. Ja procesuālie termiņi Reglamentā nav noteikti, tos nosaka šķīrējtiesas sastāvs.

(2)         Šķīrējtiesa var pagarināt dokumentu iesniegšanas termiņus, ja uzskatīs to par lietderīgu, bet šķīrējtiesas noteiktie dokumentu iesniegšanas termiņi nedrīkst pārsniegt 45 (četrdesmit piecas) dienas.

(3)         Lai aprēķinātu termiņus saskaņā ar Reglamentu, termiņu tecējums sākas nākamajā dienā pēc korespondences saņemšanas, ja tā piegādāta adresātam personīgi, vai astotajā dienā pēc korespondences nosūtīšanas, kad tā nosūtīta adresātam pēc uzrādītās pasta adreses (deklarētās dzīvesvietas), vai juridiskās personas (individuālā komersanta) atrašanās vietas..

(4)         Ja termiņa pēdējā diena sakrīt ar oficiālu svētku dienu vai brīvdienu, kas ir adresāta dzīvesvietā vai juridiskās personas (individuālā komersanta) atrašanās vietā, termiņš tiek pagarināts līdz nākamajai darba dienai.

36.    Procesuālo termiņu nokavējuma sekas, to apturēšana, atjaunošana un pagarināšana

(1)         Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar Reglamentā vai Šķīrējtiesas noteiktā termiņa notecēšanu.

(2)         Apturot šķīrējtiesas procesu, termiņa tecējums tiek apturēts. Termiņa tecējums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu šķīrējtiesas procesa apturēšanai. Procesuālā termiņa tecējums turpinās no dienas, kad atjaunots šķīrējtiesas process.

(3)         Nokavētos procesuālos termiņus pēc puses pieteikuma var atjaunot šķīrējtiesa, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem. Atjaunojot nokavēto termiņu, šķīrējtiesas sastāvs vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.

(4)         Šķīrējtiesas noteiktos termiņus var pagarināt pēc puses pamatota pieteikuma.

(5)         Ja pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniegts līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, tad to izlemj Priekšsēdētājs.

37.    Šķīrējtiesas procesa norise

(1)         Šķīrējtiesā visi strīdi tiek izšķirti, pamatojoties uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem, lietiskajiem pierādījumiem, eksperta atzinumiem un paskaidrojumiem (mutvārdu process) vai tikai uz iesniegtajiem rakstveida materiāliem (rakstveida process).

(2)         Šķīrējtiesas sastāvs izskata strīdu mutvārdu procesā, ja puses nav šķīrējtiesas līgumā vienojušās par procesa veidu vai ja tās ir vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu.

(3)         Šķīrējtiesa, izšķirot strīdu, ievēro pušu līdztiesības un sacīkstes principu.

(4)         Katrai pusei ir vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli, aizstāvēt savas tiesības un iesniegt pierādījumus.

(5)         Ievērojot Reglamenta un pušu vienošanās noteikumus, šķīrējtiesas sastāvs var noturēt šķīrējtiesas procesu tādā veidā, kādā tas uzskata par lietderīgu, ar noteikumu, ka strīds izšķirams bez liekas vilcināšanās un ka pusēm tiek dotas vienādas iespējas izklāstīt savu viedokli un iesniegt dokumentus.

(6)         Šķīrējtiesas sastāvs iepazīstina puses ar jebkuriem iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru tas saņēmis, kā arī ar ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem.

(7)         Nepieciešamības gadījumā, ja šķīrējtiesas sastāvs atzīst, ka nav iespējams strīdu izšķirt konkrētajā šķīrējtiesas sēdē, šķīrējtiesas sastāvs strīda izšķiršanu var atlikt, neizspriežot lietu pēc būtības.

(8)         Ja šķīrējtiesas sastāvs, uzklausījis pušu paskaidrojumus, pieņem lēmumu par strīda izšķiršanas atlikšanu, tas pēc saviem ieskatiem var noteikt citu šķīrējtiesas sēdes dienu, lai atkārtoti noklausītos pušu vai to pārstāvju paskaidrojumus, vai turpināt strīda izšķiršanu bez pušu vai to pārstāvju atkārtotas uzklausīšanas.

(9)         Šķīrējtiesas sastāvs nepieciešamības gadījumā var pieņemt lēmumu par šķīrējtiesas procesa apturēšanu.

38.    Strīda izšķiršanas atlikšana

(1)          Šķīrējtiesas sastāvam ir pienākums atlikt strīda izšķiršanu, ja šķīrējtiesas sēdē neierodas kāds no lietas dalībniekiem un viņam nav paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu.

(2)          Šķīrējtiesas sastāvam ir tiesības atlikt strīda izšķiršanu:

1)        ja šķīrējtiesas sastāvs atzīst, ka nav iespējams izšķirt strīdu tāpēc, ka nav ieradies kāds lietas dalībnieks, kā arī sekretārs, eksperts vai tulks;

2)        pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildus pierādījumus;

3)        pēc šķīrējtiesas sastāva iniciatīvas procesuālo jautājumu atrisināšanai.

(3)          Nākamās šķīrējtiesas sēdes dienu un laiku šķīrējtiesas sastāvs paziņo lietas dalībniekiem pret parakstu vai arī nosūta paziņojumu rakstveidā, ievērojot Reglamenta 34.panta noteikumus.

39.    Šķīrējtiesas procesa apturēšana

(1)          Šķīrējtiesas sastāvam ir pienākums apturēt šķīrējtiesas procesu, ja:

1)        mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas strīdā ir puse, un ja apstrīdēta tiesiskā attiecība pieļauj saistību un tiesību pārņemšanu;

2)        puse zaudējusi rīcībspēju;

3)        šķīrējtiesas sastāvam rakstveidā ir iesniegta pušu savstarpējā vienošanās par šķīrējtiesas procesa apturēšanu.

(2)          Šķīrējtiesas sastāvs pēc lietas dalībnieku vai savas iniciatīvas var apturēt šķīrējtiesas procesu, ja:

1)        puses slimības vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ nespēj piedalīties strīda izšķiršanā;

2)        šķīrējtiesas sastāvs nosaka ekspertīzi.

40.    Sekas, ja puse nepiedalās šķīrējtiesas procesā

(1)          Ja atbildētājs neiesniedz Šķīrējtiesā atsauksmi uz prasību, šķīrējtiesas sastāvs turpina procesu, neuzskatot to par prasības atzīšanu, ja vien šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi.

(2)          Ja puse vai tās pārstāvis neierodas uz šķīrējtiesas mutvārdu sēdi, nepaziņojot par neierašanās iemesliem, vai, ja šķīrējtiesas sastāvs puses norādītos neierašanās iemeslus neatzīst par attaisnojošiem, tai skaitā, ja puse paziņojumam par neierašanos nav pievienojusi dokumentus, kas apliecinātu neierašanās attaisnojošus apstākļus, šķīrējtiesas sastāvs izšķir strīdu, pamatojoties uz šķīrējtiesas sastāva rīcībā esošajiem pierādījumiem.

(3)          Ja puse termiņā neiesniedz rakstveida vai citus pierādījumus vai atsakās sniegt paskaidrojumus šķīrējtiesas procesa ietvaros, šķīrējtiesas sastāvs izšķir strīdu, pamatojoties uz tā rīcībā esošajiem pierādījumiem.

41.    Pierādījumi un pierādīšanas līdzekļi

(1)          Pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata šķīrējtiesas sastāvs nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme strīda izšķiršanā.

(2)          Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

(3)          Pierādīšanas līdzekļi Šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi (rakstveida dokumenti, audioieraksti, videomagnetofona lentes, elektronisko datu nesēji, digitālie videodiski u.c.), lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.

(4)          Dokumentus iesniedz oriģinālā vai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā apliecināta noraksta, kopijas vai izraksta veidā. Ja puse iesniedz dokumentu noraksta, kopijas vai izraksta veidā, šķīrējtiesas sastāvs pats vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt, lai tā iesniedz dokumenta oriģinālu. Dokumenta oriģinālu pēc tās personas lūguma, kas šo dokumentu iesniegusi, šķīrējtiesas sastāvs atdod atpakaļ iesniedzējam, pievienojot šķīrējtiesas procesa materiāliem noteiktā kārtībā apliecinātu norakstu, kopiju vai izrakstu.

(5)          Šķīrējtiesas sastāvs nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību.

(6)          Šķīrējtiesas sastāvs pēc puses motivēta lūguma ir tiesīgs pieprasīt, lai otra puse izsniedz tās rīcībā esošos rakstveida pierādījumus.

(7)          Pusei, kura lūdz, lai šķīrējtiesas sastāvs pieprasa rakstveida pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc tā uzskata, ka pierādījums atrodas pie pretējās puses.

(8)          Ja puse atsakās iesniegt šķīrējtiesas sastāvam tā norādītajā termiņā pieprasīto rakstveida pierādījumu, nenoliegdama, ka šis pierādījums atrodas pie tās, šķīrējtiesas sastāvs var atzīt par pierādītiem tos faktus, kuru apstiprināšanai pretējā puse atsaukusies uz šo rakstveida pierādījumu.

42.    Ekspertīze

(1)          Jebkura puse var lūgt šķīrējtiesas sastāvu noteikt ekspertīzi, uzaicināt vienu vai vairākus ekspertus, ja vien puses šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi.

(2)          Puses pēc šķīrējtiesas pieprasījuma iesniedz ekspertam nepieciešamās ziņas vai dokumentus, uzrāda preces vai citus priekšmetus.

(3)          Pusei, kura vēlas, lai tiktu noteikta ekspertīze un uzaicināti eksperti, līdz šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai jāiesniedz šķīrējtiesas sastāvam par to rakstveida iesniegums, motivējot savu lūgumu un norādot uz jautājumiem, kuru noskaidrošanai nepieciešams noteikt ekspertīzi un uzaicināt ekspertus. Ekspertu izrauga puses pēc savstarpējas vienošanās, bet, ja tāda nav panākta šķīrējtiesas noteiktajā termiņā, ekspertu izraugās šķīrējtiesas sastāvs. Ekspertīze notiek tikai tad, ja puse iepriekš samaksājusi Šķīrējtiesai atlīdzību par eksperta pakalpojumiem.

(4)          Ja šķīrējtiesas sastāvs atzīst puses lūgumu par pamatotu, šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu par ekspertīzes noteikšanu vai ekspertu pieaicināšanu.

(5)          Pēc šķīrējtiesas sastāva pieprasījuma pusēm jānodod ekspertam nepieciešamā informācija, jāiesniedz jebkuri dokumenti, jāuzrāda apskatei jebkuras preces vai citi priekšmeti, kurus no tām pieprasa.

(6)          Pēc eksperta atzinuma sagatavošanas un saņemšanas Šķīrējtiesā, puses ir tiesīgas iepazīties ar to.

(7)          Pēc puses pieprasījuma šķīrējtiesas sastāvs uzaicina ekspertu pēc atzinuma došanas piedalīties šķīrējtiesas sēdē. Puses ir tiesīgas uzdot ekspertam jautājumus par atzinumu.

(8)          Šķīrējtiesas sastāvs nosaka kārtību, kādā starp pusēm tiek sadalīti izdevumi par eksperta pakalpojumiem.

43.    Liecinieki

(1)          Ja šķīrējtiesas procesā tiek uzklausītas liecinieku liecības, tad ne vēlāk kā 15 (piecpadsmit) dienas pirms noklausīšanās katra puse paziņo šķīrējtiesas sastāvam un otrai pusei to liecinieku vārdus un adreses, kurus tā nodomājusi izsaukt, norādot vienlaicīgi apstākļus, kurus var apstiprināt liecinieks, un valodu, kurā viņš sniegs savas liecības.

(2)          Uz laiku, kad jānoklausās liecinieku liecības, šķīrējtiesas sastāvs var pieprasīt izraidīt citus lieciniekus. Šķīrējtiesas sastāvs pēc sava ieskata ir tiesīgs noteikt liecinieku noklausīšanās veidu.

44.    Protokols

(1)          Šķīrējtiesas sēdes protokolē tikai tad, ja kāda no pusēm to pieprasa.

(2)          Ja kāda no pusēm vēlas, lai šķīrējtiesas sēde tiktu protokolēta, tai līdz šķīrējtiesas sēdes dienai jāiesniedz par to rakstveida iesniegums, pievienojot tam pierādījumus par atlīdzības par šķīrējtiesas sēdes sekretāra pakalpojumiem samaksu atbilstoši Reglamenta 1.pielikumā noteiktajai maksai.

(3)          Protokolu raksta šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs.

(4)          Protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Protokolu paraksta ne vēlāk kā trešajā dienā pēc šķīrējtiesas sēdes pabeigšanas.

(5)          Protokolā norāda:

1)        šķīrējtiesas nosaukumu, lietas numuru, puses, strīda būtību, šķīrējtiesas sastāvu, tulku, ekspertu, šķīrējtiesas sēžu sekretāra un citu lietas dalībnieku vārdu, uzvārdu, personas kodu, šķīrējtiesas sēdes vietu un laiku, atzīmi par pušu piedalīšanos strīda izšķiršanā;

2)        ziņas par strīda izšķiršanas gaitas īsu aprakstu, pušu un lietas dalībnieku paskaidrojumiem, pieteikumiem, lūgumiem;

3)        ziņas par šķīrējtiesas pieņemtajiem nolēmumiem;

4)        ziņas par šķīrējtiesas sēdes protokola parakstīšanas laiku.

(6)          Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un piecu dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida iebildumus, norādot protokolā konstatētās nepilnības. Par iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesas sastāvs.

45.    Puses izstāšanās procesuālās sekas

(1)          Fakts, ka fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, beigusi pastāvēt, pats par sevi neizbeidz šķīrējtiesas līgumu, ja puses nav vienojušās citādi un apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu.

(2)          Šādā gadījumā šķīrējtiesas sastāvs aptur šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai.

(3)          Prasījuma cesija vai parāda pārvede var būt par pamatu šķīrējtiesas procesa izbeigšanai tikai tajos gadījumos, kad šķīrējtiesas līgums tiek atcelts likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā.

46.    Tiesības uz iebildumiem

(1)          Ja puse uzskata, ka tiek pārkāpts kāds no šķīrējtiesas procesa noteikumiem, tiklīdz tai par šādu pārkāpumu ir kļuvis zināms vai vajadzēja kļūt zināmam, tai ir tiesības nekavējoties iesniegt šķīrējtiesas sastāvam un otrai pusei rakstveida iebildumus.

(2)          Par šādu iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesas sastāvs. Ja šķīrējtiesas sastāvs atzīst, ka iebildumi ir pamatoti, tā pienākums ir novērst šķīrējtiesas procesa pārkāpumu pirms tiek turpināts šķīrējtiesas process.

(3)          Ja puse nekavējoties neiesniedz šādus rakstveida iebildumus un turpina piedalīties šķīrējtiesas procesā, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt šādus iebildumus, tai skaitā tiesai izlemjot jautājumu par šķīrējtiesas sprieduma izpildi.

47.    Šķīrējtiesas nolēmumu pieņemšana

(1)         Visi šķīrējtiesas sastāva nolēmumi (lēmumi un spriedumi), ja tas sastāv vairāk kā no viena šķīrējtiesneša, tiek pieņemti ar balsu vairākumu, izņemot Reglamenta 3.panta sestajā daļā noteiktajā gadījumā, kad nolēmumu pieņem šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs.

(2)         Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsūdzams.

(3)         Šķīrējtiesa nolēmumus, izņemot Reglamenta 3.panta sestajā daļā noteiktos, taisa rakstveidā un to paraksta šķīrējtiesnesis. Ja šķīrējtiesas sastāvs sastāv no vairākiem šķīrējtiesnešiem, nolēmumu paraksta visi šķīrējtiesneši, bet, ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta nolēmumu, Šķīrējtiesas nolēmumā jānorāda iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.

(4)         Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmuma apliecina ar Šķīrējtiesas zīmogu.

(5)         Šķīrējtiesas spriedumu un rakstveida nolēmumu vai tā norakstu, kura atbilstību oriģinālam apliecina Priekšsēdētājs ar savu parakstu un Šķīrējtiesas zīmogu, izsniedz pusei vai tās pārstāvim personīgi vai nosūta pa pastu.

48.    Izlīgums

(1)          Šķīrējtiesa veicina pušu strīda noregulēšanu ar izlīgumu.

(2)          Izlīgums pieļaujams jebkurā strīdā, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.

(3)          Izlīgums nav pieļaujams, ja tā noteikumi aizskar citas personas tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses.

(4)          Ja šķīrējtiesas procesā puses panāk izlīgumu, šķīrējtiesas sastāvs šķīrējtiesas procesu izbeidz un, ja puses to lūdz un šķīrējtiesas sastāvs tam piekrīt, sastāda izlīgumu šķīrējtiesas sprieduma veidā, tajā iekļaujot noteikumus, par kuriem panākta vienošanās. Šādam Šķīrējtiesas spriedumam ir tāds pats statuss un juridiskais spēks kā jebkuram citam Šķīrējtiesas spriedumam, ar kuru strīds izšķirts pēc būtības.

49.    Šķīrējtiesas spriedums

(1)          Šķīrējtiesas sastāvs 14 dienu laikā pēc tam, kad civiltiesisko strīdu izskatījis pēc būtības, taisa spriedumu.

(2)          Šķīrējtiesas sastāvs spriedumu taisa rakstveidā.

(3)          Ja šķīrējtiesas sastāvā ir vairāki šķīrējtiesneši, spriedumu paraksta visi šķīrējtiesneši. Ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta spriedumu, Šķīrējtiesas spriedumā norādāms iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.

(4)          Šķīrējtiesas spriedumā norāda:

1)        šķīrējtiesas sastāvu;

2)        sprieduma taisīšanas datumu un šķīrējtiesas procesa norises vietu;

3)        ziņas par pusēm — fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, citus personas identifikācijas datus un deklarētās dzīvesvietas adresi vai citu saziņai izmantojamu adresi, juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, citus personu identificējošus datus un juridisko adresi;

4)        strīda priekšmetu;

5)        sprieduma motivējumu, ja puses nav vienojušās citādi;

6)        secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un sprieduma būtību;

7)        piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu, atsevišķi norādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus un arī šo procentu apmēru;

8)        konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;

9)        kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;

10)    kāda sprieduma daļa attiecas uz katru prasītāju, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram atbildētājam, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;

11)    šķīrējtiesas procesa izdevumus un to sadalījumu starp pusēm;

12)    pušu izdevumus par juridisko palīdzību lietā, ja tādi ir, un to sadalījumu starp pusēm;

13)    citu informāciju, ko tiesas sastāvs uzskata par nepieciešamu.

(5)          Šķīrējtiesas spriedumu nosūta pusēm triju darbdienu laikā no tā taisīšanas dienas.

 

 

50.    Šķīrējtiesas sprieduma un nolēmuma saistošais spēks

(1)          Šķīrējtiesas spriedums un nolēmums ir obligāts pusēm, ir pusēm saistošs un izpildāms labprātīgi tajā noteiktajā termiņā. Labprātīgai sprieduma izpildei noteiktais termiņš nav īsāks par 10 dienām.

(2)          Ja šķīrējtiesas nolēmumā nav noteikts termiņš tā labprātīgai izpildei, šķīrējtiesas nolēmums (izņemot spriedumu) ir izpildāms nekavējoties.

51.    Sprieduma labošana, izskaidrošana un papildsprieduma taisīšana

(1)          Šķīrējtiesas sastāvs pēc savas iniciatīvas vai puses lūguma var labot spriedumā pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas. Šādas kļūdas var labot bez pušu piedalīšanās. Šķīrējtiesas sastāvs lemj, vai pušu piedalīšanās ir nepieciešama, šķīrējtiesas sastāvam izlemjot šādu jautājumu.

(2)          Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 dienu laikā pēc sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas vai sprieduma noraksta saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, var lūgt šķīrējtiesas sastāvu izskaidrot spriedumu, negrozot tā saturu. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu

(3)          Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 dienu laikā no sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas vai sprieduma noraksta saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, var lūgt šķīrējtiesas sastāvu taisīt papildspriedumu, ja nav izlemts kāds no pieteiktajiem prasījumiem, par kuru bija iesniegti pierādījumi un par kuru puses devušas paskaidrojumus. Ja šķīrējtiesas sastāvs uzskata lūgumu par pamatotu, tas taisa papildspriedumu.

(4)          Šķīrējtiesas sastāvs ne vēlāk kā 15 dienas iepriekš paziņo pusēm par šķīrējtiesas sēdi, kurā tiks izlemts jautājums par sprieduma labošanu, izskaidrošanu vai papildsprieduma taisīšanu. Ja sprieduma labošanas dēļ var mainīties tā rezolutīvā daļa, bet sprieduma būtība nemainās, šķīrējtiesas sastāvs aicina puses izteikt savu viedokli. Pušu neierašanās nav šķērslis sprieduma labošanai, izskaidrošanai vai papildsprieduma taisīšanai. Papildspriedumu šķīrējtiesas sastāvs taisa saskaņā ar Reglamenta 49.pantu.

52.    Šķīrējtiesas procesa izbeigšana

(1)          Šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:

1)        prasītājs atteicies no prasības;

2)        puses vienojas par izlīgumu;

3)        šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktā kārtībā zaudējis spēku;

4)        šķīrējtiesas sastāvs atzīst, ka strīds nav piekritīgs Šķīrējtiesai;

5)        fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un apstrīdētās tiesiskās attiecības nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās par to, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams.

(2)          Ja prasītājs atsauc savu prasību līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu pieņem Priekšsēdētājs.

53.    Šķīrējtiesas procesa izbeigšanas sekas

(1)          Ja šķīrējtiesas process izbeigts Reglamenta 52.panta pirmās daļas 1.un 2.punktā norādīto iemeslu dēļ, atkārtota vēršanās Šķīrējtiesā vai vēršanās rajona (pilsētas) tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.

(2)          Ja šķīrējtiesas process ir izbeigts Reglamenta 52.panta pirmās daļas 3., 4. vai 5.punktā norādīto iemeslu dēļ, prasības pieteikumu var iesniegt rajona (pilsētas) tiesā.

54.    Šķīrējtiesas sprieduma izpildīšanas kārtība

(1)          Šķīrējtiesas spriedums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi tajā noteiktajā termiņā.

(2)          Šķīrējtiesas sastāvs labprātīgai sprieduma izpildei nosaka termiņu, kas nav īsāks par desmit dienām.

(3)          Ja Šķīrējtiesas spriedums izpildāms Latvijā, bet netiek labprātīgi pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vērsties rajona (pilsētas) tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu Šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei.

55. Procesa dokumentu glabāšana

Šķīrējtiesas procesa dokumentus Šķīrējtiesa glabā 10 gadus pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto arhīva dokumentu glabāšanas kārtību.

 

Pārejas noteikumi

1.        Ja šķīrējtiesas process uzsākts saskaņā ar 2014.gada 23.jūlijā apstiprināto Rīgas Apvienotās šķīrējtiesas reglamentu, līdz šķīrējtiesas procesa pabeigšanai piemēro 2014.gada 23.jūlijā apstiprinātā Rīgas Apvienotās šķīrējtiesas reglamenta noteikumus.